Īrijas Fiskālā konsultatīvā padome (IFAC) ir brīdinājusi, ka valdības rīcība ar valsts finansēm rada “nevajadzīgu spiedienu” uz valsts ekonomiku.
Pēc uzraudzības iestādes domām, pastāv risks, ka var atkārtoties iepriekš pieļautās pārlieku lielo izdevumu kļūdas, kuru dēļ 2008.-2009. gada finanšu krīzes laikā tika īstenoti taupības pasākumi.
Trešdien IFAC paskaidroja, ka īpašs iemesls bažām ir tas, ka valdība atkārtoti pārkāpj savus noteikumus par izdevumiem.
Šis 2021. gadā ieviestais noteikums ierobežo izdevumu pieaugumu līdz 5 % gadā, ja vien izdevumi netiek finansēti ar lielākiem nodokļiem.
Īrijas valdība jūlijā paziņoja par 8,3 miljardu eiro budžetu, kas, ņemot vērā nodokļu ieņēmumus, palielināja izdevumus par 6,9 %.
“Šobrīd ekonomikā ar rekordlieliem nodarbinātības rādītājiem iepludinot vairāk naudas, valdība riskē saasināt cenu pieauguma un jaudas ierobežojumu problēmu,” norādīja IFAC.
Brīdinājums attiecas uz Īrijas gaidāmo budžetu, kas jāiesniedz 1. oktobrī, pirms vispārējām vēlēšanām, kuras jānoorganizē līdz 2025. gada martam.
IFAC pauž bažas, ka, ekonomikā iepludinot vairāk naudas, palielinātais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem izraisīs cenu kāpumu.
Trešdienas paziņojumā lēsts, ka patēriņa cenas 2025. gadā būs par 1,9 % augstākas, jo kopš 2022. gada tiek pārkāpti tēriņu noteikumi.
Tas palielinās tipiskas mājsaimniecības gada izdevumus par aptuveni 1000 eiro.
Inflācijas risku rada arī spēcīgas nodarbinātības tendences Īrijā.
“Galvenais pierādījums tam, ka ekonomika darbojas virs potenciāla, ir tas, kas notiek darba tirgū,” Euronews Business sacīja Dublinas Trinitijas koledžas ekonomikas profesors Džons D. Fidžeralds.
“Nodarbinātība 2024. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 2,7 %. Lielākā daļa no šīm papildu darba vietām ir paredzētas augstskolu absolventiem, un divas trešdaļas no tām nācās aizpildīt ar emigrantiem, kas atgriezušies, vai ārvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm. Viņi pārsvarā strādā augsti atalgotās darbavietās.”
Augstāks nodarbinātības līmenis nozīmē, ka iedzīvotājiem ir lielāki rīcībā esošie ienākumi, kas palielina pieprasījumu un paaugstina cenas.
Lai apmierinātu šo pieprasījumu, uzņēmumi ir izsalkuši pēc darba ņēmējiem, kas arī var palielināt algas un veicināt inflāciju.
“Īstermiņa risinājums valdībai ir paaugstināt nodokļus vai samazināt izdevumus, lai palēninātu nodarbinātības pieaugumu,” sacīja profesors Fidžeralds.
Ņemot vērā Īrijas ekonomikas spēku, jo īpaši tās prognozēto 8,6 miljardu eiro pārpalikumu, IFAC brīdinājums varētu šķist pārāk pesimistisks.
Tomēr, neraugoties uz inflācijas riskiem, uzraudzības iestāde ir brīdinājusi, ka pārpalikums ir arī maldinošs, jo Īrija ir daudznacionāls magnēts.
“Lai gan valdība lepojas ar pārpalikumu, to rada dažu starptautisku uzņēmumu nodokļi,” teikts trešdienas paziņojumā.
“Bez šiem negaidītajiem ienākumiem Īrijā būtu liels un pieaugošs deficīts… Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa vai strādājošo ārkārtas skaita pieaugums mainīsies, valdībai, iespējams, nāksies samazināt savus solījumus”.
Tomēr pirms gaidāmajām vēlēšanām stingrāka naudas maka savilkšana varētu būt politiski sarežģīta.
Neraugoties uz Īrijas ekonomiskajiem sasniegumiem, valsts infrastruktūra ir nonākusi lūzuma punktā – īpaši mājokļu un veselības aprūpes jomā.
Valdībai būtu grūti pilnībā atlicināt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpalikumu, ņemot vērā plašās sabiedrības prasības pēc atbalsta un gaidāmās sarežģītās vēlēšanas.